Hagemeisters ( 1836. gada izdevuma „Livonijas muižu vēsture”1. daļa ) raksta, ka 1467. gadā Ordeņmestrs Mengbens izlēņoja Marienburgas pilsnovada zemes gabalu Hansam Bearam. Šo pašu zemes gabalu ordeņmestrs Pletenbergs 1519. gadā pārdeva Hansa Baera pēctečiem. 1526. gadā šo zemes gabalu iegūst Jorgens Korve, kura uzvārds ir radījis versiju par Korvas muižas nosaukuma izcelšanos[1].
Muižas zeme - viršu zeme, sila zeme. Muižā ir ūdens dzirnavas uz Vaidavas upes, krogu nav, daudz mežu.
Karvas muiža 17. un 18. gs. minēta kopā ar Apes muižu, jo īpašumi piederējuši vienai - Nothhelferu ģimenei. Īpašnieku vārdi mainījāstāpēc, ka mantoja meitas, kuras apprecoties pārgāja vīra uzvārdā.
Pēdējie īpašnieki – Volfu dzimta.
[1] Ilzes Māra Janelis (Latvijas muižu un parku pētniece un arhitekte) pētījumā par Ziemera muižu ir izteikusi vairākas versijas par nosaukuma rašanos, un viena no tām ir, ka nosaukums ir sens vietvārds, bet muižas īpašnieks šo vārdu ieguva un zaudēja reizē ar īpašumu. Šo versiju gribas “pielaikot” arī citām muižām.
(1811. gads) Karvas muižas dvēseļu revīzijas sarakstos ierakstīti 130 vīrieši – sievietes revīzijas sarakstos nerakstīja
(1826. gads) 131 vīrieši 126 sievietes, kopā 257 zemnieki
(1834. gads) 163 vīrieši 168 sievietes, kopā 331 zemnieks
(1858. gads) 134 vīrieši 159 sievietes, 293 zemnieki
Karvas muižas dvēseļu revīzijas zemnieku sētu (ciemu) saraksts (1816 gads)
- Dunduri
- Sušķi
- Balti (Baltie)
- Bitenieki
- Dimdenieki
- Klibji
- Medņi
- Kaktiņi
- Alvateri
- Jaunzemi
- Jakopeni
- Anīteni
- Abšoli
- Siliteni
Karvas muižas revīzijas zemnieku alfabētiskais saraksts (1826.gads)
- Alvaters
- Annitens
- Balte
- Bērziņš (Bērzing)
- Bittenieks
- Bremzis
- Karlsons
- Cimdenieks
- Dzenis
- Dundurs
- Gruenerst
- Jākobsons
- Jansons
- Jaunzems
- Kaņepe
- Lapiņš(Lapping)
- Lūss (Lūs)
- Mangelsons
- Mednis
- Merring (Mieriņš?)
- Mālbergs (Muelberg?)
- Pulkstins
- Putniņš
- Reics (Reitz)
- Ritters
- Zālīts
- Zviedris
- Silenieks
- Stalbergs
- Straujups