OPEKALNA BAZNĪCA

APUKALNS

Apukalns (arī Opekalns, arī Opukols) ir paugurs Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 235 metrus virs jūras līmeņa, Veclaicenes pauguraines viena no augstākajām virsotnēm, kas paceļas 35 metrus pār apkārtni.

Kalna nosaukums vietējā izloksnē skan Opukol̂s. Literāri – Apukalns. Vācieši lietoja nosaukumu Oppekaln, ko draudze un baznīca ir saglabājusi mūsdienās.

OPEKALNA BAZNĪCA –

visaugstāk virs jūras līmeņa uzceltā baznīca Latvijā

(235 metri virs jūras līmeņa)

Tas ir vairāk, kā 100 metrus virs Rīgas Pēterbaznīcas gaiļa

(Rīgas reljefs 11 m vjl + baznīcas torņa augstums 121 m + gailis 2,5 m = 134,5

235 - 134,5 = 100,5 m)

Baznīcas vietu izvēlējās Ernsts Gliks 1684.gadā.

Tad, domājams, no Alūksnes, pārvesta vecā koka baznīca, ierīkota kapsēta un izveidota draudzes skola.

„(..) Kristus vārdā, 1684.gadā (..) Tāpēc „vecā baznīca” no šejienes jāpārved turp tai ļoti skaistā vietā un jāaptaisa ar kapsētu, lai tur varētu aprakt tās puses miroņus. Šo vasaru, vēl priekš Miķeļiem, jāuzceļ skolas nams, kur dzīvos skolmeistars. Uz to visi zemnieki vairāk nekā labprātīgi un priecīgi, tā ka tad viņiem vairs nebūs jāmērī garais ceļš uz Alūksnes baznīcu.”

1701.g. – Ziemeļu kara laikā baznīca nodeg

1729.g. – uzbūvēta jauna koka baznīca

1731.g. – nodibināta Opekalna mācītāja muiža

1732.g. – oficiāli tiek apstiprināta Opekalna draudze un 1733.g. 11.janvārī Opekalna draudzē ievēl pirmo pastāvīgo mācītāju

1768.g. – baznīcas ēka tiek atzīta galīgi nelietojamā stāvoklī un Jaunlaicenes muižai uzdots savest materiālus, lai pavasarī varētu uzsākt baznīcas būvi

1774.g. – sāka celt tagadējo mūra baznīcu, kuru nobeidza būvēt un iesvētīja 1779.g., baznīcas celšanu draudze uzdeva Jaunlaicenes baronam Volfam, būvdarbi tika veikti klaušu kārtībā

1774.g. latviešu draudzē skaitījušās 4300 dvēseles, lasīt pratušas 1623 personas, katrā mājā esot bijuši lasītpratēji

1893.-1894.g. – baznīcai tika veikts vispārīgs remonts, tā no jauna iesvētīta 1894.g. rudenī

1927.g. – baznīcai vecais koka tornis tika nomainīts pret jaunu mūra torni, patlaban torņa augstums ir 23 m

1959.g. – tika veikti plaši remonta un restaurācijas darbi

1988.g. – baznīcas ēkai tika nomainīts jumts

2012.g. – draudze piedalījās Rietumu Bankas labdarības fonda projektu konkursā „Latvijas sakrālais mantojums” un ieguva finansējumu fasādes remontam un zibensnovedēja uzstādīšanai

2013.g. novembris – tika uzsākts baznīcas jumta remonts un baznīca atkal ieguva sarkanu dakstiņu jumtu

Dievnams celts baroka un klasicisma stilā. Baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis un tur apskatāmi trīs Valsts nozīmes mākslas pieminekļi – altāris (1774.g.), ērģeles (1860.g.), kancele (18.gs. 2.puse). Baznīcas tornī skatāms 1799.g. Rīgā liets bronzas zvans. Baznīcu grezno divi kroņlukturi (1895.g.), altārglezna “Kristus sišana krustā” (19.gs. 2.puse) un apustuļu figūras, kuru autori ir nezināmi.

Baznīcu iespējams apskatīt iepriekš piesakoties pa tālruni +371 28388894.

Vēsturisko stāstījumu pieteikt, zvanot uz muzeju pa tālruni +371 29356277.